KAS IR SIRDS UN ASINSVADU SLIMĪBAS?
Arteriālā hipertensija, koronārā sirds slimība, insults, sirds mazspēja – ārsti nenogurdami atkārto šos jēdzienus. Pieļauju, ka visi esam tos dzirdējuši. Tās ir izplatītākās sirds un asinsvadu saslimšanas, un katrai no tām ir sava specifika. Tā kā šoreiz uzmanības centrā atrodas uzturs, atsevišķu izklāstu par katras īpatnībām nepiedāvāšu, bet vispārīgi principi, kā tās veidojas un ar ko draud, jāsaprot gan. Katru dienu sirds saraujas ap 100 000 reižu (ja esam fiziski aktīvi – vēl biežāk). Lai veiktu šāda apjoma darbu, sirdij nepieciešams skābeklis, ko tai laipni piegādā asinsvadi. Ja asinsvados ieķēries kāds holesterīna nosēdums – uz redzēšanos, transports nokļuvis sastrēgumā. Ja asinsspiediens ir paaugstināts, tunelis, pa kuru piegādājam skābekli, kļuvis tik šaurs, ka knapi var izlīst cauri. Ilgstošu apasiņošanas traucējumu gadījumos sirds vairs nespēj pietiekami efektīvi sarauties un sūknēt asinis. Neaizmirsīsim, lūdzu, ka mums ir vēl viens īpaši svarīgs orgāns, kas jābaro ar skābekli – smadzenes. Tieši tāds pats process var notikt galvas smadzeņu asinsvados – no traucētas asinsplūsmas un samazinātas apasiņošanas līdz pat smadzeņu insultam.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!