Finanses / Diena / Finanses / Diena

Dodas uz biržu pēc naudas © DIENA

Zemās procentu likmes rada lielāku interesi par jauniem uzņēmumiem.

Spriež par ekonomisko migrāciju Eiropas Savienībā © DIENA

Ekspertu aplēses liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā ierodas aptuveni divi miljoni ieceļotāju. Ierašanās motīvi ir ļoti dažādi.

Ar likmēm pret inflāciju? © DIENA

Inflācijas apkarošanas rezultātā aizņemšanās varētu kļūt dārgāka.

Ir jāiegulda uzmanīgāk © DIENA

Finanšu tirgus konjunktūra var mainīties uz pretējo.

Labāka vide cenu kritumam © DIENA

Augsta inflācija un lielākas procentu likmes var mainīt tirgus virzību.

Aicina apzināties sankciju riskus © DIENA

Eiropas Savienības (ES) un ASV definētās "finanšu sankcijas pret Baltkrieviju ir vienas no stingrākajām, kas vērstas pret kādu Eiropas valsti", akcentē banka Citadele.

Vīruss pagaidām neaptur © DIENA

Tirgotāji patlaban var priecāties par pārdošanas izaugsmi.

Banknotes vēl turas apritē © DIENA

Attīstoties tehnoloģijām, pieaug bezskaidras naudas norēķinu popularitāte.

Naudas ieguldījumi pandēmijas laikā © DIENA

Covid-19 krīzes ietekmē pieaugusi interese par aizdevumiem biznesa veidošanai.

Saglabāsies zemas likmes © DIENA

Ekonomika neļauj veikt kardinālus pavērsienus monetārajā jomā.

Komisijas maksa kļūst par ikdienu © DIENA

Covid-19 pandēmija un interneta izplatība maina finanšu paradumus. Ļoti populārs ir ēdienu piegādes serviss.

Ar akcijām krīzē © DIENA

Septembris ir mēnesis, kas finanšu tirgos ne reizi vien nesis dažādus satricinājumus, un pat tiek uzskatīts par investoriem vissliktāko mēnesi visā gadā.

Algu statistika liecina par atgūšanos © DIENA

Kāpumu veicina gan ekonomiskā aktivitāte, gan pielikums izglītībā un veselības aprūpē.

Eiropu pārņem inflācija © DIENA

Dažāda veida pasaules tautsaimniecības stimulēšanas ietekmē pieaugušās izejvielu cenas pasaules biržās komplektā ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu izraisījušas strauju inflācijas kāpumu, kurš daudzās Eiropas valstīs turpina pieņemties spēkā. Tiesa, uzreiz ir jāvērš uzmanība, ka inflācijas rādītāji dažādās Eiropas valstīs ir visai atšķirīgi, ko var skaidrot ar ekonomikas struktūru un konkrētu tautsaimniecības nozaru sniegumu, ar to, cik daudz iepriekš ekonomika bija cietusi vīrusa ietekmē, ar izmaksāto pabalstu apmēriem mājsaimniecībām un korporatīvajam sektoram līdz pat mazumtirdzniecības niansēm.

Globālās ekonomikas atveseļošanās pilda arī Latvijas nākotnes sirmgalvju pensiju kontus.

"Drošā patvēruma" jautājums uzkrājumu veidošanā atkal ir kļuvis aktuāls.

Ir svarīgi izveidot finansiālo drošības spilvenu, bet vērts domāt arī par ieguldījumiem.

Latvijas nodokļu sistēma pastāv tikai trīsdesmit gadu, kas, salīdzinot ar tā sauktajām vecajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ir īss termiņš. Pastāvīgi dzīvojam reformu režīmā, lai nepārtraukti attīstītos un noķertu citu valstu vēsturisko izaugsmi, nodrošinot labākus dzīves apstākļus, tostarp stabilāku sociālo sistēmu, kas tieši skar mazāk aizsargātās sabiedrības grupas. Mums nav iespējas paņemt kādas citas attīstītākas ekonomikas nodokļu režīmus un pārcelt tos uz Latviju, jo katrs no tiem ir atšķirīgs un individuāli pielāgots

Ārējais pieprasījums ļauj turpināties ražotāju treknajām dienām.

Šovasar veikali par pircēju trūkumu nevar sūdzēties, taču ir bažas par jauniem ierobežojumiem rudenī.

Šodien

Finanses